Daugavpilieši godināja komunistiskā genocīda upuru piemiņu

Daugavpilieši godināja komunistiskā genocīda upuru piemiņu

Kopīgot šo videoklipu

Ievietot video Jūsu vietnē (HTML –kods)
Videoklipa izmēri:


14. jūnijs Latvijā ir sēru diena. 1941. gada masu deportāciju laikā naktī no 13. uz 14. jūniju piespiedu kārtā uz Sibīriju  izvesti vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju – dažādu tautību, reliģiskās piederības un sociālā statusa cilvēki. No Daugavpils un tās apkaimes bez tiesas un izmeklēšanas  deportēti vairāk nekā 2000 cilvēku. Ar Staļina rīkojumu viņi visi bija pasludināti par „sociāli bīstamiem elementiem”. Vīrieši tika nošķirti no ģimenēm un nosūtīti uz Gulaga darba nometnēm, bet sievietes un bērnus izmitināja tā saucamajās „administratīvajās nometinājuma vietās” kā „tautas ienaidnieku” ģimenes locekļus. Latvijā 14. jūnijā tiek atzīmēta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Pie piemiņas akmens „Nevainīgajiem sarkanā terora upuriem” A. Pumpura skvērā notika deportāciju 76. gadadienai veltīts atceres brīdis. Šis parastais laukakmens  uzstādīts 1994. gada 14. jūnijā. Laiks skrien, taču sāpes un ciešanas, ko piedzīvoja politiski represētie un viņu ģimenes, nav iespējams izdzēst no atmiņas.

Piemiņas pasākumā  piedalījās gan represētie un viņu radinieki, gan pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. No visiem cilvēkiem, kuri  deportēti no pilsētas un novada, mājās atgriezās tikai 49 ģimenes, tos, kuri dažādu iemeslu dēļ bija spiesti palikt svešumā, tuvinieki vienmēr atceras. Netiek aizmirsti arī tie, kuri šogad ir aizgājuši no dzīves vai slimības dēļ nevarēja piedalīties pasākumā. Daugavpils politiski represēto klubs tika izveidots 1990. gada 25. martā, un tolaik tajā bija 787 biedri, tagad ir palikuši tikai 303.

Nelielu koncertu atceres pasākumā sniedza Daugavpils Latviešu kultūras centra ansamblis „Retro”. Kolektīvs izpildīja patriotiskas dziesmas par dzimteni. 14. jūnijā politiski represētie un viņu ģimenes locekļi varēja bez maksas apmeklēt Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. Latvijas vēsturē šī diena ir iegājusi kā „pirmā masu deportācija”, otra līdzīga traģēdija notika 1949. gada 25. martā.